Sesavas skolas vēsture

Sesavas pirmajai skolai ir krietni vairāk par 130 gadiem, taču tad skolu simbolizēja rija vai lielāka istaba, tāpēc precīzu adresi vairs nevar nosaukt.

1866. gada likumi uzdeva pagastu valdēm rūpēties par skolu uzturēšanu, tad arī, apvienojoties Jostenes, Galamuižas un Sesavas pagastiem, 1885. gadā uzcelts jaunais skolas nams, kurš saglabājies līdz mūsdienām. Ilgus gadus tajā atradās pagasta ambulance, bet pašlaik ir dzīvojamā māja.

Pirmajā gadā skolā strādāja viens skolotājs Jānis Šitka, kurš mācīja 120 skolēnus.

1888. gadā par skolas pārzini kļuva Jēkabs Grauzis, kurš aktīvi piedalījās vietējās sabiedriskās dzīves veidošanā un skolu vadīja 27 gadus.

Mazāk apzināta skolas vēsture 1. pasaules kara un mainīgajā pēckara laikā līdz Latvijas neatkarības iegūšanai.

1935./1936. mācību gadā skolā strādāja 5 skolotāji, mācījās 178 bērni. Darbojās mazpulks, Sarkanā Krusta pulciņš, Gaidas, skolēnu krājkase un kooperatīvs. Šajā laikā ilggadīgs skolas pārzinis bija Alfrēds Cinis (1934.-1944.).

Pieaugot turībai, pašvaldība domāja par jaunas skolas celtniecību, taču laikmetu grieži šīs ieceres koriģēja pēc sava prāta. 1937. gadā Lielsesavas krājaizdevu sabiedrība kopā ar apdrošināšanas biedrību un aizsargu nodaļu uzcēla Vienības namu. 1943. gadā skolu pārcēla uz šīm telpām. 1966. gadā tika nodota piebūve, kurā skola atrodas arī pašreiz.

Padomju laikos skolas darbu vadīja skolas pārzinis Pēteris Vīķelis (1944.-1947.), direktori: Jānis Namiķis (1947.-1963.), Jānis Eglītis (1963.-1970.),Velta Dombrovska (1970.-1975.), Jāzeps Stoders (1975.-1976.), Antons Logins (1976.-1983.), Ulla Logina (1983.-1986.), Jāzeps Stoders (1986.-1989.).

Kopš 1989. gada 15. augusta skolu vada Andris Stašāns, kurš ir šīs skolas 1958. gada absolvents.

Sesavas skola tagad

Skolā ir datorklase, labiekārtots sporta laukums,  jauna sporta halle, kurā 2015. gada janvārī atvērta trenažieru zāle. Atjaunotas telpas pirmsskolai. Realizējot dažādus projektus un pateicoties labvēļiem, jaunu izskatu ieguvušas visas klases, kabineti, bibliotēka, gaiteņi. 2010. gadā tika veikts skolas ēkas energoefektivitātes projekts, finansēts ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu.

2013. gadā konkursā “Sakoptākā sēta Jelgavas novadā” skolas nams ir uzvarētājs nominācijā Sakoptākā pašvaldības iestāde.

2014. gadā Sesavas sportisti ieguva 1. vietu  Jelgavas novadā pamatskolu grupā.

Skolā darbojas:

vokālais ansamblis,

sitamo instrumentu pulciņš,

vides izglītības pulciņš,

lietišķās mākslas pulciņš,

datorgrafikas pulciņš,

skatuves runas pulciņš,

tautas deju pulciņi,

sarīkojumu/balles deju pulciņš,

skolēnu p ašpārvalde, jaunsargi.

        2014./ 2015. mācību gadā

Sesavas pamatskolā mācās 105 pamatskolas skolēni un 34 pirmsskolēni.  Skolā strādā 20 skolotāji un 10 tehniskie darbinieki.

No grāmatas "Latvijas pagasti - enciklopēdija"

   Līdz 1841. g., kad Franksesavā atvēra pirmo skolu ar 41 skolēnu, bija tikai mājas apmācība - Mazsesavas muižā tika noklaušināti 12, Skursteņmuižā - 45, Galamuižā - 37 bērni. 1875. g. pagastā jau bija 2-kl. pamatskola ar 181 skolēnu, 1876. g. - tris skolas ar 484 skolē­niem un sešiem skolotājiem (visi vīrieši), 1879. g. - četras skolas. 1885. g. tika uzcelta jauna 6-kl. skolas ēka jeb Vecā skola (tag. Zem­galieši). 1920. g. šajā skolā bija 157 skolēni, tris skolotāji. 1943. g. skolu pārcēla uz Vienības namu, kur tā atrodas arī mūsu dienās (1966. g. uzcēla piebūvi). Pēc 2. pas. kara darbojās septiņgad. skolas Sesavā un Lielsesavā (Bumbierēs, ar krievu mācību valodu), Eglāju un Skursteņu četrgad. pamatskolas, Lielsesavā no 1962. g. līdz 80. gadu vidum - speciālā internātpalīgskola.